Izmēģināšu ko jaunu. Šoreiz tie nebūs jaunumi par aktuālāko e-sports (LoL) vidē, turnīri, komandu sastāvu izmaiņas, utt., bet tā vietā es centīšos atdzīvināt lietu, kurai Riot atmeta ar roku, savas kļūdas pēc - čempionu stāstus, savā ziņā - folkloru, kas norisinās attiecīgajās mītiskajās, Riot radītajās zemēs. Precīzāk sakot, centīšos sākt ievākt informāciju un latviskotā veidā rakstīt "Champion lores".

Centīšos uzrakstīt īsus aprastus par konkrēto čempionu ārpus to stāstiem, pats uz savu galvu, kā arī pašu stāstu - arī pats uz savu galvu, pēc paša stāsta izlasīšanas, jo pa taisno cenšoties tulkot, iznākums ir diez gan nejēdzīgs. Vienmēr esmu tā darījis un turpināšu darīt, jo kāda jēga no kaut kā tulkošanas, jeb pārrakstīšanas citā valodā, ja runa iet par itkā daļēji folkoristisku materiālu, nevis par garlaicīgu mācību materiālu, kuru priekšmeta pasniedzējs lekcijā licis pārrakstīt.

Starp citu, šoreiz esmu nobesījies un pabeidzis šo stāstu nemaz to negribot, taču es gribēju, lai šodien būtu pabeigts. Uz beigām varētu būt nedaudz haotiski, kā arī dialogu formatējums visticamāk ir nepareizs un man ir slinkums uz to iespringt, tāpēc piedodiet par to.

Kindred, jeb Kindreda (sieviešu dzimtē, jo galvenais tēls starp abiem ir aita) ir pēdējais tēls, kas pievienojies leģendu līgai. Pats tēls tiek attēlots kā aita un vilks , respektīvi, dažāds, taču vienots.

Šī varoņa stāsts - Laba Nāve

   Šis stāsts sākās uz ceļojošā teātra "Orphellum Mechanicals" skatuves. Izrāde "A Good Death" norisinājās pilnā sparā. Izrādes galvenā aktrise, jauna meitene - Magga pirms savas četrpadsmitās nāves, jeb četrpadsmitās izrādes noslēguma ainas izteica savus pēdējos vārdus, "Ak, cik brīnišķīgs sapnis ir šī dzīve? Kādēļ tikai tagad es attopos par tās krāšņumu?" Tajā brīdī viņas priekšā uzradās Kindreda, kuru tēlo Denji, kurš nēsāja īpašu masku - Kindred masku. Viņš uzrunāja Maggu, pavēršot pret viņu savu aitas maskas pusi, "Vai es dzirdu lūgumu pēc manas vērīgās bultas? Nāc, bērns, ļauj aizmirstības aukstumam apskaut Tavu siltuma pilno sirdi." Denji pagriezās un atklāja savu vilka maskas pusi, kas skatītājiem lika ar aizrautību sagaidīt šī stāsta beigas. Magga izvēlējās vilku, kā savas dzīves beidzēju, tam piedāvājot savu bālo kaklu. Tiklīdz vilks pietuvojās Maggas kaklam, viņa aktivizēja slēptu mehānismu savā apkaklē, kas lika izšļākties straumēm ar safabricētām asinīm. Ikviens skatītājs, sajūsmā par šo izrādi, bija piecēlies kājās un aplaudēja par šo apbrīnojamo tēlojmu.

 

 

   Neilgi pēc šīs izrādes, teātra dalībnieki jau bija ceļā uz nākošo pilsētu, kurā uzstāties. Ceļojuma laikā Denji un viņa mīļotā sieviete - Tria sastrīdējās ar teātra īpašnieku Illusion, uzskatot, ka ierastais stāsts par jaunavu, kuru piemeklē traģēdija esot par vienkāršu un pārāk paredzams. Illusion turpretī uzskatīja, ka sarežģīta intriga šajā stāstā izbojātu nobeiguma ainu. Magga bija vienisprāt ar Denji un Tria, taču viņai labpatikās palikt malā klusējot.

   Pēc pāris stundu brauciena, ceļojošā teātra dalībnieki bija apstājušies, lai sagatavotu nometni, kur pārnakšņot. Visi bija gatavi doties pie miera. Illusion un viņa palīgs Parr bija iekārtojušies turpat blakus karietei, Denji un Tria nedaudz nostāk, gatavi aizmigt, runāja par to kā nosaukt savu drīzumā gaidāmo bērnu. Magga bija vienīgā bija vienīgā, kas nespēja aizmigt. Viņa domāja par to, kā teātra skatītāji vienīgi vēlējās redzēt labu nāves ainu. Nespējot aizmigt viņa beidzot piecēlās un devās uz mežu, lai izbaudītu svaigo nakts vēsmu. Soļojot caur tumšo mežu, Magga mēnessgaismā ieraudzīja kapu. Viņa bija ļoti izbrīnīta par vientuļo kapa vietu, jo nespēja saskatīt nevienu citu atduses vietu, kas norādītu par kapsētu, tāpēc viņa devās klāt, lai apskatītu palielo kapakmeni. Tas pavisam noteikti bija ļoti vecs kaps un dēļ tā, viņa nespēja salasīt, kas uz tā rakstīts, taču ieraugot sūnu apklātu simbolu, viņa uzreiz atpazina to - Kindred maskas, kā viena, tā otra, gan aita, gan vilks. Tajā pašā mirklī, viņa sajuta ledainu vēsmas pieskārienu pie sava kakla un apgriežoties viņa ieraudzīja Aitu un Vilku, skaidrus kā dienas gaisma. Bailes pārņēma viņas ķermeni, taču viņa nebēga. 

 

 

- Es dzirdu pukstošu sirdi! Vai drīkstu to saplosīt? - noņirdza Vilks. 

- Varbūt... Runā, daiļaviņ, saki mums savu vārdu. - atbildēja Aita

- Es labprāt sākumā uzzinātu, kas jūs esat. - trīcošā balsī Magga atbildēja

- Mums ir daudz vārdu. Rietrumos es esmu Ina un viņš ir mans Ani, austrumos Farya viņa Wolyo, bet par Kindred mūs sauc visur. Es esmu viņa Aita un viņš ir mans Vilks. Taču nesatraucies, bērns, mēs jau zinām Tavu vārdu, Magga, tāpat, kā Tu zini musējo.

- Vai mēs varam spēlēt Maggas ķeršanas un saraušanas gabalos spēli?! - Vilks norēca

- Ļausim viņai izvēlēties, dārgais Vilk. Magga, Tu dotu priekšroku vilka zobiem vai manai bultai?

Nezinot ko domāt, Magga trīcošā balsī atbildēja

- E-es labāk izvēlētos Aitas bultu.

Aita laipnā balsī sacīja -

- Nebaidies mazo jaunaviņ, šonakt Tu esi nākusi pie mums, nevis mēs pie Tevis. Šī nav Tava pēdējā nakts.

- Es nevarēšu viņu ķerstīt un saraut gabalos? - vilks vīlies jautāja

- Taču es tuvumā sajūtu citas radības, kas ir tieši piemērotas ķeršanai un gabalos saraušanai. Veikāk, Aita! Es esmu izsalcis!

- Līdz šai dienai, Tavas teātra izrādes ir mūs gandarījušas. Mēs turpināsim tās skatīties, līdz dienai, kad mēs atkal tiksimies. - sacīja Aita.

 

 

Sakot šos vārdus Aita un Vilks pazuda. Magga knapi spēja aptvert to, kas tikko noticis, taču viņa saprata par ko vilks domāja, runājot par citām radībām, kuras ķerstīt un saraut gabalos. Viņa skrēja atpakaļ uz nometnes vietu un tiklīdz to sasniedza viņa ieraudzīja šausminošu skatu. Viss bija liesmās un visi teātra darbinieki miruši. Nometnei bija uzbrukuši bandīti. Denji bija miris cenšoties aizstāvēt savu mīļoto, taču Tria gulēja turpat aiz viņa, pēc asiņu pēdām varēja noprast, ka nāve ir bijusi lēna un mokoša. Illusion un Parr aizstāvoties bija nogalinājuši divus bandītus, taču abi bija  sadedzināti un pārtapuši par piķa melnām fosīlijām cilvēku formās. Visur bija asinis, sadegušas mantas un gabalos sarauti drēbju gabali, taču tikai divas lietas bija palikušas neskartas - Kindred maskas. Magga uzvilka Aitas masku un izdzirdēja Vilku rejam, "Noķert Maggu, saraut Maggu gabalos!". Viņa pagriezās un skrēja uz tuvāko pilsētu, neatskatoties atpakaļ.

   Bija pagājuši neskaitāmi gadi. Magga sēdēja ģerbtuvē, kas atradās zem karaliskā teātra.

-Madām, jūs vēl neesat saģērbusies izrādei, sacīja teātra palīgs

-Nē, bērns, es vienmēr ģērbjos pēdējā brīdī, atbildēja Magga

-Bet ir taču pēdējais brīdis!, palīgs teica, iedodot Maggai pēdējo daļu no viņas tērpa - maskas, tās pašas Kindred maskas, kas nāk no 'Orphellum Mechanicals', "Lai jūsu izpildījums būtu brīnišķīgs, kā vienmēr!"

 

 

Magga uzvilka masku, dodoties uz skatuvi un sajuta ierastos drebuļus, kas ierasti nāca līdz ar šo maskas valkāšanu. Viņa, kā vienmēr, tos laipni sagaidīja.

Viņas sniegums bija apbrīnojams. Skatītāji bija pārsteigti par to, kā Magga precīzi spēja atdarināt Aitas graciozās kustības un Vilka mežonīgo rotaļīgumu. Tiklīdz viņa bija nogalinājusi visus izrādes tēlus vai nu mierīgā ceļā vai arī ciešanu pilnā un šausmīgā ceļā, visi skatītāji bija kājās un ar sajūsmas pilnām sejām applaudēja. Tātad tā bija taisnība, skatītāji mīl redzēt labu nāvi un tie mīlēja Maggas vairāk par visām citām. Taču Magga nedzirdēja ne skatītāju aplausus, ne arī redzēja savu biedru klanīšanos to priekšā, viss ko viņa sajuta bija asas sāpes savās krūtīs. Kad viņa paskatījās uz publiku, viņa saskatīja katra skatītāja sejā vai nu Aitu, vai arī Vilku.

 

 

 

Īsi komentāri par šī stāsta domu.. 

Teorija par to, kas īsti ir Kindred(a) ir samērā skaidri saskatāma. Aita atspoguļo mierīgu, dabisku nāvi bez ciešanām, taču Vilks - mokpilnu nāvi, kura nav izraisīta dabiskā veidā. 

Stāsta beigās Magga visticamāk piedzīvoja sirdstrieku / Aitas bultu. Raugoties skatītāju sejās, viņa visticamāk saskatīja šo cilvēku nāves ceļu.

Magga bija retais gadījums, kur viņai bija dota izvēlēties starp abiem variantiem. Kad citiem cilvēkiem parasti jautā vai viņi vēlās Aitas bultu un viņi atsaka, tad viņiem atliek tikai Vilka kodieni un mokoša nāve.

Laboja Amorphis, labots 6x