Ziemeļblāzmas paredzēšana.

SMILE (Solar wind Magnetosphere Ionosphere Link Explorer) programmu vada Londonas universitātes kosmosa zinātņu labaratorija un Ķīniešu nacionālais kosmosa zinātņu centrs.

Tiek plānots, ka līdz 2021. gada beigām SMILE patērēs trīs gadus novērojot lādētās daļiņas, kuras atnes solārie vēji un kā tās ietekmē Zemes megnētisko lauku. Šo parādību sauc par kosmosa laikapstākļiem, jo no šiem notikumiem veidojas ziemeļblāzma un dienvidblāzma, apkārt Arktikas un Antarktikas poliem.

 

ELF: Dzīve uz Saturna mēness?

Interesanta tēma astronomijā ir astrobioloģija, lai gan tā ir tikai teorētiska. Dzīvības meklējumi saules sistēmā tiek koncentrēti, ne tikai uz Marsu, bet arī uz Jupitera mēnesi Eiropu un uz Saturna, sesto lielāko mēnesi – Enceladus.

Interesants plāns ir cauri kādam no 100 geizeriem, kuri atrodas mēness dienvidu polā un no kuriem šļācās ārā, kas līdzīgs ūdenim, mēģināt iekļūt iekšpus pavadoņa leduskārtas. Šādu informāciju ir konstatējusi NASAs zonde ‘’Cassini’’.  Ja šie geizeri ir savienoti ar pazemes ledus okeānu, tad iespējams, ka no šīm iespējamajām ūdens strūklām ir iespējams iegūt aminoskābes, taukskābes un metānu. Alternatīvs variants ir mēģināt izurbties cauri 20 km ledus…

 

Dream Chaser : Jaunais ‘’Space Shuttle’’?

‘’Sierra Nevada Corporation’’ ir izveidojuši 330’000’000 ASV dolāru vērtu kosmosa kuģi, kurš ar savu funkciju diezgan līdzinās ‘’Space Shuttle’’, un tā pirmais lidojums ir paredzēts 2016. gadā. Šis kosmosa kuģis ir paredzēts, ka tiks palaists no Atlas V raķetes un pēc tam spēs piezemēties, uz kādas palielākas lidostas skrejceļa. Iespējams šis kosmosa kuģis radīs apvērsumu komerciālajos kosmosa lidojumos.

Tas ir veidots kā NASA kosmoskuģis ar mērķi transportēt astronautus, vienlaikus iespējams pārvest 7 cilvēku lielu apkalpi. Uz kosmoskuģa atrodas hibrīda raķešus sistēma. Kā šķērslis varētu būt, šī projekta 2013. gadā piedzīvotā avārija.

 

Asteroīdu novirzīšanas misija (ARM)

Iespējams viens no iespaidīgākajiem nākošās desmitgades projektiem ir NASAs asteroīdu novirzīšanas misija. Šīs misijas mērķis būs novirzīt asteroīdu uz mēness orbītu un pēc tam uz tā veikt plašus pētījumus. Plānotais projekta realizēšanas laiks varētu būt ap 2020. gadu. Tomēr šis dīvainais projekts visticamāk netiks realizēts.

 

Eiropa satiek Eiropu?

Uz trīs no Jupitera Galileja mēnešiem, kuri šādi ir nosaukti pateicoties tam, ka tos 1610. gadā G. Galilejs atklāja izmantojot nelielu teleskopu, tiek plānots nosūtīt zondi ar nosaukumu ‘’JUICE’’, kuru paredzēts palaist 2022. gadā.

Tomēr šī zonde sasniegs savu galamērķi tikai 2030. gadā un tad, tur pavadīs 3 gadus. Izmantojot kameras, spektrometrus un ledum caurejošus raderus, lai sīkāk izpētītu trīs potenciāli apdzīvojamus Jupitera pavadoņus – Eiropu, Ganimedu un Kalisto. Tiek domāts, ka zem šo 3 pavadoņu ledus kārtas varētu būt sastopams ūdens.

 

 

 

Ķīnieši uz Mēness!

Divas paaudzes jau ir vērojušas melnbaltus video materiālus, kā viss izskatās uz mēness virsmas, bet joprojām neviena misija, kuras mērķis ir doties uz Mēnesi nav plānot 21. gadsimtā. Tomēr ir vēl cerības… Ķīniešu ‘’Chang-e 5’’, kas ir kaut kas ļoti līdzīgs Apollo, ir bezpilota Ķīniešu mēness izpētes projekts, kurš ir plānots, ka tiks nosūtīts uz mēness virsmu 2017. gadā. Pēc tam arī atgriezīsies uz zemes, kā piemiņa misijām, kurās piedalijās cilvēki. Ķīna arī plāno sūtīt cilvēka pilotētu kosmosa kuģi uz mēness tālāko pusi 2020. gadā. Vai tiešām notiks 3. reize, kad kāds cilvēks izkāpj uz mēness virsmas?

 

Juno : ASV neatkarības diena uz Jupitera!

Par ko Amerikā runās nākamvasar? Visticamāk, ka par ‘’Juno’’ – NASA zondi, kura tika palaista pirms 4 gadiem un nākamā gada 4. Jūlijā ir plānots, ka sasniegs savu mērķi – Jupiteru. Kad tā būs sasniegusi Jupiteru, tā to apriņķos 32 reizes un ievāks informāciju par tā atmosvēru, magnetosfēru un arī par tā iekšieni.

Pirmos 2 gadus ‘’Juno’’ aplidoja apkārt zemei un izmantojot zemes gravitācijas lauku, lai iegūtu paātrinājumu, rezultātā tā ieguva 14’160 km/h lielu paātrinājumu. Pirms tā pameta savas ‘’mājas’’ pilnībā, tā paguva uzņemt iespaidīgu videomateriālu, kurā redzama Zeme un Mēness no 965606 km attāluma.

 

Paldies, ka izlasīji šo rakstu!

Laboja mad, labots 1x